Vai jūs saprotat šo vienu koncepciju, tad jūs saprotat, kāpēc GNSS ir ievārījums un kā tā sevi aizsargā. Saņemtais GNSS signāls ir: vājāks par siltuma troksni no paša saņēmēja — parasti ap −160 dBW, aptuveni 20–30 dB zem trokšņa grīdas. Jūs pat nedzirdat signālu; GNSS joprojām darbojas. Kā?
Pie izplatīšanās: uztvērējs reizina ienākošo signālu ar PRN koda vietēju kopiju (Kodi un signāli) un integrē. Īstais signāls, kas nes tieši šo kodu, konsekventi papildina asu maksimumu; troksnis un signāli prom bez šiem kodu resursiem. Šo peļņu sauc par apstrādes peļņa — tieši tāds pats princips kā impulsa kompresija un impulsa integrācija radarā (Pulsa kompresija un impulsu integrācija).
apstrādes peļņa (dB)10Bkods / BDatums)
Bkods = izplatības koda joslas platums, BDatums = navigācijas ziņojuma joslas platums (~50 bps)
C/A ≈ 43 dB; P(Y) un M (10× ātrāk) ≈ 53 dB
Divas sekas attiecībā uz pārējo nodaļu:
- Vājums: apstrādes ieguvums ir liels, bet ierobežots. Žēl, ka signālam ir jāpaceļ vairāk nekā ~43 dB virs trokšņa, lai noslīcinātu izplatīšanos. Jo GNSS signāls jau ir tik vājš, tas izdodas ar pārsteidzoši maz jaudas (Pamata neaizsargātība līdz GNSS traucēšana).
- Jauda: Jo ātrāk kods (P/M), jo lielāks apstrādes ieguvums un jo vairāk ievārījuma jaudas tas prasa. Tāpēc militārie kodeksi ir izturīgāki — Nevis maģija, bet joslas platums.