Superheterodēna uztvērējs
Atbalss 3 vai 10 GHz frekvencē ir grūti palielināms un tieši filtrējams. Gandrīz katrs radars (un katrs ESM saņēmējs) tāpēc izmanto superheterodēns princips: a maisītājs apvieno atbalss ar vietējo oscilatoru (LO un pārvērš to fiksētā, zemākā vidēja frekvence (IF) — parasti desmitiem MHz. Faktiskā pastiprināšana un filtrēšana notiek šādā veidā IF, ar komponentiem, kas darbojas daudz labāk nekā mikroviļņu frekvencē.
Tas ir Ahileja papēdis. Maisītājs nevar pateikt, kurā pusē LO pienāca signāls. Signāls attēla frekvence, 2 × IF prom no vēlamo biežumu, tāpēc beidzas ar IF tikpat viegli. Filtrs pirms maisītāja ( preselektors) ir jāaptur; dubultā konversija — vispirms uz augstu, tad uz zemu IF — attēla frekvence atrodas tik tālu, ka filtrēšana kļūst viegli.
Ikviens, kurš zina vai var novērtēt radara LO frekvence var traucēt attēla frekvenci — frekvence, kurā pats radars nedarbojas un uz kuru neattiecas vienkārša frekvenču veiklības stratēģija. Un otrādi – saņēmēja LO noplūdes uz antenu: jutīgas ESM uztvērējs dažreiz var uzņemt šo noplūdi, pat no "klusējošs" uztvērējs.
Gabarīta kontrole, noteikšana un I/Q
Aiz maisītāja atrodas divi mehānismi, kas apstrādā milzīgo dinamisko diapazonu starp tālu, vāju atbalsi un spēcīgu aizsprostu. STC (jutīguma laika kontrole) samazina ieguvumu tieši pēc raidīšanas impulsa un ļauj tam pieaugt ar laiku, lai tuvumā esošais klitrs neuzsāktu uztvērēju. AGC (automātiska guvuma kontrole, Slieksnis, nemainīgs viltus atgādinājuma ātrums un automātiska gain kontrole) pielāgo ieguvumu vidējam signāla līmenim.
Pēc tam detektors. Vienkāršs amplitūdas detektors ir tikai atbalss apvalks: pietiekami, lai nav koherents radars un PPI attēls, bet fāzes informācija tiek zaudēta. Saskanīgs radars izmanto I/Q fāzu detektors: tā salīdzina IF ar COHO (Koherenta pastiprinātāja ķēde) un ar kopiju nobīdīti par 90°. No tā iegūst divas sastāvdaļas: I (posmā) un Q (kvadrāti). Kopā tie dod amplitūdu un fāzi katra atbalss — un ar to izejvielu Dopler filtriem (Pulsa Doplera radars un kustīgs mērķa indikators), impulsu saspiešana un visa digitālā apstrāde.
No hitiem līdz zemes gabaliem un celiņiem
Radars nodrošina tūkstošiem mērījumu vienā skenējumā. gadā zemes gabala ekstraktors pārvērst tos mērķos trijos posmos:
- Hit procesors: katrai diapazona šūnai un katram impulsam tā nolemj, vai atbalss pārsniedz robežvērtību (CFAR, Slieksnis, nemainīgs viltus atgādinājuma ātrums un automātiska gain kontrole). Katrs šķērsojums ir a trāpījums.
- Bīdāmais logs: logs slīd azimutā pār secīgiem impulsiem un tikai vienu reizi paziņo par mērķi, kad tas ir pietiekami atsitiens. — Piemēram, 8 no 12 ( m-out-of-n kritērijs, skatīt hits per scan skaits * Dwell time, hits per scan un integrācija). Šādā veidā izkrīt izolētas trokšņa smailes.
- Masas centrs: no ieskrējiena gultni nosaka grupas centrā, precīzāk nekā viens baļķis. Rezultātā parauglaukums: diapazons, azimuts, laiks un amplitūda.
Plots ir momentuzņēmums. gadā marķieris saista sižetus no secīgiem skenējumiem: tas paredz, kur zināms mērķis būtu tagad, vietas Vārti (meklēt logu) ap to un pieņem gabals, kas iekrīt iekšā. Jauns celiņš tiek uzsākts tikai tad, kad mērķis parādās konsekventi vairākos secīgos skenējumos. Skenēšana trasē (pakāpenisko bloku skenēšanas modeļi) ir šis cikls, ko veic, kamēr radars turpina meklēt.
Tā ir ķēde, kurā katrs viltus mērķis (Deceptīva traucēšana) ir izdzīvot. mānīgs džemperis nedrīkst radīt vienu smaili, bet palaist hits, kas izpaužas caur slīdošo logu, gabals ticamā vietā, un skenēt pēc skenēšanas kinemātiski ticamu kustību — citādi trakers to noraida. Un otrādi, tas izskaidro, kāpēc rādiusa vārtu pievilkšana notiek pakāpeniski: lēciens izkrīt ārpus vārtiem.
Radartutorial.eu: radiolokācijas uztvērēji kā arī signālu apstrāde.