Papildus izliekumu (Radiolokācijas horizonts) arī bloķē to lauks pati redzes līnija. Teritorijas maskēšana apzināti izmanto kalnus, paugurus un ielejas, lai paliktu ārpus ienaidnieka radara sasniedzamības. Tā ir viena no vecākajām un efektīvākajām zemes radara taktiku — un ir divas formas.
Tiešā reljefa aizsegšana
Apgabals ir pilnībā starp radars un mērķis: mērķis atrodas radara ēnā aiz grēdas. Nav līnijas redzes, tāpēc nav noteikšanas — neatkarīgi no radara jaudas. Iznīcināšanas lidmašīna vai helikopters, kas lido pa ielejām un aiz mugurām ("no zemes plēsoņa"), padara sevi burtiski neredzamu, līdz nonāk pāri ķemmei.
Netieša reljefa aizsegšana
Šeit ir (daļēji) līnija redzes, bet mērķis "slēpts juceklī": lidojot ļoti zemu virs reljefa atbalss mērķis sakrīt ar spēcīgu sabiezinātājs no zemes ap to (Zemes bezkrāsa). Radars uztver signālu, bet nevar atšķirt mērķi no kalnu, mežu un ēku atspīduma — ja vien viņam nav laba doplera diskriminācija (Pulsa doplera radars un kustīgā mērķa indikators). Tātad mērķi neaizšķērso reljefs, bet maskē fons.
Tieša = nav redzes līnijas (laukums bloķēts). Netieša = redzes līnija, bet atbalss noslīkst zemē. Pret tieša maskēšana tikai veicina augstumu (gaisa radars, AWACS); pret netieši maska palīdz pulsa-doppler apstrāde, kas izvelk kustīgus mērķus no nekustīga (Pulsa doplera radars un kustīgā mērķa indikators).