EMS struktūra
gadā elektromagnētiskais spektrs ir pilns EM starojuma diapazons, pasūtīts no zemas līdz augstai frekvencei (un tādējādi no gara līdz īsam viļņu garumam). Robežas starp jomām ir vienošanās, nevis sarežģītas fiziskas pārejas:
| Zona | Biežums | Viļņa garums | Militārā nozīme |
|---|---|---|---|
| Radioviļņi | 3 Hz – 300 GHz | 100.000 km – 1 mm | sakari, radars, navigācija, EW |
| Infrasarkanais (IR) | 300 GHz – 394 THz | 1 mm – 760 nm | siltuma attēli, karsti meklējošas raķetes |
| Redzama gaisma | 394 – 789 THz | 760 – 380 nm | optiskie sensori, kameras, lāzeri |
| Ultravioletais (UV) | 789 THz – 30 PHz | 380 – 10 nm | Raķešu brīdinājums |
| Rentgens | 30 PHz – 30 EHz | 10 nm – 10 pm | Medicīnas/rūpniecībai, izņemot sensorus |
| Gamma starojums | > 30 EHz | < 10 pm | Kodola atklāšana |
Divas tendences aptver visu spektru un izskaidro daudzas sensoru izvēles:
- Jo lielāka frekvence, jo precīzāka var izmērīt un mazāki antena vai optika var būt — bet arī vairāk vājināšanās no atmosfēras, lietus un miglas.
- Jo zemāka frekvence, jo tālāk signāls sasniedz un labāk tas nāk caur šķēršļiem un atpakaļ — bet uz precizitātes rēķina un ar lielākām antenām.
Pamattīkls
Nav "labākās" frekvences. Katrs sensora tips ir kompromiss starp diapazonu, precizitāti, izmēriem un laikapstākļu jutību. Militāri pielietojumi EMS ietvaros darbojas atbilstoši frekvenču diapazonam.